Latgolu par sovu sātu jau daudzus godu symtus sauc vairuoku tauteibu ļauds. Myusu pilsātys ģierbūņa pīci ierkļi simbolizej tūreiz Kruoslavā dzeivuojušuos tauteibys: latvīšus, pūļus, ebrejus, krīvus i boltkrīvus. Godu godim dzeivojūt blokus, saejūt kūpā pi vīna golda gon svātkūs, gon ikdīnā, dažaidu tauteibu puorstuovji dalejuos ar sovom tradicionālojom kukņis īpatņeibom.
Kruoslavys nūvodā dzeivuojušū tautu foļkļora, godsymtu gaitā nu paaudzis paaudzī nūdūtuos iedīņu receptis, ar mīļesteibu i sirds syltumu saimiņeicu gatavuotī iedīni ļaun saskatiet Latgolu kai daudznacionālu nūvodu, kuru raksturoj atvārta sabīdreiba i kura sovā kukņī ir īkļuovuse dažaidu tauteibu iedīnu garšys. Latgolys dažaidu tauteibu kukņa ir veiduojusīs tradicionālajom receptem saskarūtīs ar vītejom latgalīšu kuļinarejis paražom, kas vāluok tyka radūši puorveiduotys. Caur ieššonys kuļturu ikvīns var izbaudeit Latgolys vīsmīļeibu, kura saļīdej dažaidys tradicejis, izgaršuot iedīņus i saprast ite dzeivuojušū tautu dvieseļi.
Pasateicūtīs Kruoslovys nūvoda saimiņeicu atsauceibai, ir īspieja īpasazeitīs ar dažaidu tauteibu kulinārū montuojumu, kas ir sasaglobovīs i lykts goldā nu paaudzis paaudzī, nūdrušynuojūt recepšu saglobuošonu arī cytom paaudzem.
Ekspoziceja apjam laiku nu 20. godsimta suokuma ļeidz myusu dīnom.