Krievu tautības tradicionālajai virtuvei bija raksturīgi daudzveidīgi, bet vienkārši ēdieni. Populāras bija dažādas zupas, uzturā tika lietota arī dažāda veida gaļa: cūkgaļa, liellopu, aitas un medījumu gaļa. Kā piedevas plaši tika izmantoti krējums, biezpiens un citi piena produkti. No saldajiem ēdieniem - krāsnī cepti āboli un citi cepti vai kaltēti augļi un ogas. Svētku dienās, piemēram, Meteņos (Masļeņica) cepa pankūkas, Lieldienās – Lieldienu pīrāgus – pashas.
Savdabīga ir krievu vecticībnieku virtuve - pārsvarā augu valsts izcelsmes, jo stingri ievēroja gavēņus, kad gaļu, taukus, pienu un olas ēst nedrīkstēja. Kā tradicionālie ēdieni ir skābo kāpostu zupa – šči, biešu zupa - botviņja, dažādas putras, zirņi, pupas, sēnes, ķīseļi, zāļu tējas u. c. Sākotnēji tiem bija daudz un dažādi ierobežojumi ēdienu kultūrā: atsevišķi trauki sev un ciemiņiem, personīgie galda piederumi katram ģimenes loceklim; atteikšanās no noteiktu produktu lietošanas uzturā – zirga, truša, bebra gaļas, zivīm bez zvīņām, un tamlīdzīgi, aizliegtus vēl Vecajā Derībā. Centās neko nepirkt veikalos, ēst tikai savus produktus. Jāatzīst, ka laika ietekmē vecticībniekiem raksturīgās ēdienu tradīcijas ir ieguvušas nosacīti mērenāku nozīmi, to ievērošana ir atkarīga no katras ģimenes tradīcijām un cilvēka individuālajām īpašībām.
Pateicoties Krāslavas novada saimnieču atsaucībai, ir ievietotas ēdienu receptes, ko viņas ir likušas galdā no paaudzes paaudzē, tādējādi atveidojot tieši Krāslavas novada krievu virtuvei raksturīgo un nodrošinot ēdienu recepšu saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.