Ebreju virtuvē ļoti nozīmīga loma ir rituāla likumam - kašrut, kas regulē ēdienu pareizu pagatavošanu un atļautā/ aizliegtā ēdiena lietošanu uzturā: drīkst ēst dzīvniekus, kas ir pārnadži ar šķeltiem nagiem, atgremotāji un zālēdāji, nedrīkst jaukt kopā piena un gaļas produktus, ēst cūkgaļu, truša gaļu, zivis bez zvīņām un citus. Pārtikas produkti, kuru izcelsme un pagatavošana atbilst kašrut likumiem, tiek saukti par košeru (kosher). Pārtika, kas neatbilst šiem likumiem, tiek saukta par treif (treyf). Saskaņā ar Toru, pārtika, pirmkārt, ir garīgais spēka avots, pagatavot un lietot to vajag pareizi, neaizmirstot pateikties Dievam. Pareizi sagatavota maltīte ir pirmais solis cilvēka pilnveidošanai.
Ebrejiem ir tradicionālas receptes gan ikdienas un svētku dienu galdam, gan sestdienas (šabata) ēdieniem, gan kāzu un ģimenes svinību maltītēm. Tradicionālie aškenāzu (austrumeiropas ebreju) ēdieni ir gefilte fisch (pildīta zivs), cimess (salds burkānu un rozīņu vai citu žāvēto augļu sautējums), vistas zupa ar klimpām jeb kneidalah, čolents - gaļas, auzu, kartupeļu un pupu biezenis, auksts borščs, šmalc (kausēti zosu tauki).
Pirms Otrā pasaules kara Krāslavā dzīvoja ap 33% ebreju no pilsētas iedzīvotāju kopskaita. Neraugoties uz to, ka pašlaik Krāslavas novadā vairs nedzīvo neviena ebreju tautības pārstāvja, daži krāslavieši joprojām atceras un izmanto ebreju ēdienu gatavošanas receptes savā virtuvē
Pateicoties Krāslavas novada saimnieču atsaucībai, ir ievietotas ēdienu receptes, ko viņas ir likušas galdā no paaudzes paaudzē, tādējādi atveidojot tieši Krāslavas novada ebreju virtuvei raksturīgo un nodrošinot ēdienu recepšu saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.