Vīna nu pūļu nacionaluos kukņis īpatņeibom ir suotns, vīglai soldons iedīņs, taipat i soldonskuoboni iedīņi ar lelu kriejuma daudzumu. Vīns nu pūļu nacionalajim iedīņim ir bigoss – kuopustu iedīņs, kuram dalykta dažaidu veidu gaļa (arī boltkrīvu kukņī ir iedīņs ar taidu pošu nūsaukumu). Par tradicionālū pūļu iedīņi teik uzskateita arī moltuo gaļa ar rysim, piļdeita kuopustu lopuos – golabki. Nu zupom īcīneituokuos ir dažaidu veidu borščs (bolts i sorkons), žureks, krupņiks.Bīži pūli uzturā ļītova pierogus – ar sieņom i duorzeņim i bīzpīnu piļdeitus vuoreitus peirādzeņus, knedļus – ar duorzeņim piļdeitus buļbu peirādzeņus. Pūļu zemņīku īcīņeits iedīns ir smaļec,kuru gatavēja nu cyuku taukim.
Vēļ vīna pūļu kukņis īpatņeiba ir skaidruojama ar pūļu viesturi, kas sekmiejuse dažaidus aizguvumus iešsonys kuļturā nu cytom tauteibom. Pūļi īvārova katūļim rakstureiguos gavieņu i svātku dīnas i gatavēja tam laikam i tradicejom attīceigus iedīņus. Pīmāram, t. s. aizgavieņadīnā pūļim rakstureigai āst eļļī ceptus žagareņus.
Pasateicūtīs Kruoslavys nūvoda saimiņeicu atsauceibai, ir īvītuotys iedīņu receptis, kurys juos ir lykušys goldā nu paaudzis paaudzī, taidā veidā atveidojūt Kruoslavys nūvoda pūļu kukņai rakstureigū i nūdrūšynojūt iedīnu recepšu saglobuošonu arī cytom paaudzem.