Latgaliešu virtuvei raksturīgs vienkāršs un sātīgs ikdienas uzturs, kas sastāv no pašu saražotajiem produktiem: piens, rūgušpiens (latgaliski - ryuguļs ), biezpiens, krējums, sviests, maize, putras un zupas, kartupeļi ( latgaliski – buļbas ), sīpoli, kāposti, dažādi pākšaugi, gaļa – visbiežāk sālīta vai žāvēta. Īpašs bija maizes cepšanas process.  Maize tika uzskatīta gan kā pārticības simbols, gan kā mājas un ģimenes svētība.

Īpaši stingri tika ievēroti gavēņi, kuros samazināja ēdiena apjomu un atturējās no gaļas lietošanas. Pirms gavēņa bija t.s. „aizgavēnis”, kur noteikti gatavoja gaļas ēdienus. Iecienīts ēdiens - dažādu veidu pankūkas ( latgaliski – bļīni ). Svētku maltīte īpaši neatšķīrās no ikdienas, taču svētkos tika gatavoti salīdzinoši treknāki ēdieni, kā, piemēram, dažādas desas – no maltās vai kapātās gaļas ( latgaliski –kilbasys ), kā arī putraimu, kartupeļu un asins desas, aukstā gaļa ( latgaliski – studiņs/ studziņs, kvašelina, aukstuo gaļa ) un tika cepti dažādi našķi no kviešu miltiem ( rauga mīklas pīrāgi un pīrādziņi, plāceņi un mājas cepumi ). Latgales saimniecēm īpašs ēdiens bija arī siers, kuru bieži vien pasniedza ar pašdarināto mājas alu. Ēdienu gatavošanas receptes tika mantotas no paaudzes paaudzē, un tāpēc pieredzējušas namamātes ēdienu gatavošanas receptēs bija reti sastopami tādi mēri, kā grami un litri – labākie mēri bija sauja, šķipsna, krūze, gabals, acu mērs un garšas izjūta.

Līdzīgas ēdienu receptes sastopamas arī citu šeit dzīvojošo tautu virtuvēs. Piemēram, guļbešņīkus   
( pildīti veltnīši, ko gatavo no vārītiem kartupeļiem ), zacirku ( piena zupa ar rīvētām vai drupinātām klimpām ), krupniku ( bieza zupa ar miežu putraimiem ), auzu ķīseli gatavoja arī vietējie krievi, baltkrievi un poļi, pankūkas cepa arī krievi, baltkrievi, poļi un ebreji, cymuss – sautēti kāļi maizes krāsnī - ēdienu ar tādu nosaukumu, bet ar citām sastāvdaļām, gatavoja arī vietējie ebreji.  

Pateicoties Krāslavas novada saimnieču atsaucībai, ir ievietotas ēdienu receptes, kurus viņas ir likušas galdā no paaudzes paaudzē, tādējādi atveidojot tieši Krāslavas novada latgaliešu virtuvei raksturīgo un nodrošinot ēdienu recepšu saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.