Seviški styngrai tyka īvāruoti gavieņi, kurūs samazynova iedīņa daudzumu i atsaturāja nu gaļis. Pyrms gavieņa beja t. s. “aizgavieņs”, kur nūteikti gatavova gaļis iedīņus. Īcīņeits iedīņs beja arī dažaidu veidu bļīni. Svātku iedīņs daudz naatsašķirās nu īkdīnys, tūmār svātkūs tyka gatavuoti tukluoki iedīņi, kai pīmāram, dažaidu veidu ķilbasys– nu moltuos ci kopotuos gaļis, taipot arī putruomu, buļbu i ašņa dasys, studziņs(kvašeļina, studiņs, auktstuo gaļa) i tyka capti dažaidi gordumi nu kvīšu myltim (rauga meikļis peirāgi i peirādzeņi, pluoceņi i sātys capumi). Latgolys saimiņeicom īcīņeits iedīņs beja arī sīrs, kuru bīži vīņ pasnēdza ar poštaiseitū olu. Iedīņu receptis tyka mantuotys nu paaudzis paaudzī, i par tū pīredziejušu saimiņeicu iedīņu gatavuošonys receptuos beja ratai sastopomi taidi māri kai grami i ļitri – luobuokī māri beja saiva, šķipsneņa, kruška ci stakans, gobols, acu mārs i garšys izjyuta.

Ļeidzeigys iedīņu receptis sastūpamys arī citu tautu kukņuos, Tai pīmāram, guļbešņīki (piļdeiti veltņeiši, kurus gatavoj no vuoreitom buļbom), zacirka(pīna zupa ar tarkavuotom ci drupynuotom kļockom), krupņiks (bīza zupa ar mīžu putruomim) i auzu ķeiseli gatavēja arī vītejī krīvi, boltkrīvi i pūļi, bļīnus cepa arī krīvi, boltkrīvi, pūļi i ebreji, cymuss– maizis cepļī sutynuoti grīzīņi – iedīņi ar taidu nūsaukumu, bet ar cytom sastuovdaļom, gatavēja arī vītejī ebreji.

Pasateicūtīs Kruoslavys nūvoda saimiņeicu atsauceibai, ir īvītuotys iedīņu receptis, kurys juos ir lykušas goldā nu paaudzis paaudzī, taidā veidā atveidojūt Kruoslavys nūvoda latgalīšu kukņai rakstureigū i nūdrūšynojūt iedīņu recepšu saglobuošonu arī cytom paaudzem.