Absolventu vakars 2015

Absolventu vakars Izvaltā „Skolas pasaka 2015”.

Šis absolventu vakars bija gluži kā pasaka, kas iesākusies jau sen, bet turpinās vēl līdz šim. Tajā darbojas dažādi tēli – prinči un princeses, skolotāji, kuri dažreiz ir burvji, bet dažiem skolēniem ir gan māmiņas, gan tētis. Absolventu vakara pasākumā mums bija lemts ieskatīties šīs pasakas gaitā, būt par tās tēliem.

Skolas pasakas vakaru iesāka otrklasniece Klinta Tukāne ar vijoles spēli. Kā jau visi arī , viņa domā par ko kļūt. Kas tā par dzīvi bez mērķa, meitene izdomāja – kļūs vijolniece! Spēlējot Klinta saprata, ka šī nodarbe nav tik vienkārša, kā šķiet un noteica: „Labāk kļūšu par pasaku stāstītāju!” izdzisa gaisma un meitene sāka savu pasaku: „Reiz sensenos laikos, kad zāle bija zaļāka un ievas smaržīgākas, Izvaltas gaismas pils apkaimē, pasaulē nāca mazi prinči un princeses...” Klintai pasaku turpināt palīdzēja audzinātāja Inga Leikuma, viņas abas kopīgi arī vadīja vakaru. 2.klases bērni no audzinātājas saņēma pasaku grāmatu, kuru nu viņi varēja sākt lasīt. (Grāmatā „Skolas pasakas” – skolas un jubilāru fotogrāfijas).

Pasākuma gaitā tika sagatavoti un parādīti daudzi priekšnesumi. Pirmais uzstājās bērnudārza audzēknis Oļegs, kurš deklamēja dzejoli, par to, cik ir svarīgi skolā mācīties un pazīt burtus.

Protams, ka mazie prinči un princeses paaugās un pameta mūsu gaismas pili, bet šeit palika kopīgās blēņas, skolotāji un atmiņas. Atceroties jaunības dienas, 8.klases meiteņu ansamblis dziedāja dziesmu „Liepiņa”.

Pēc dziesmas sekoja direktores Z.Gaveikas uzruna. Savu uzrunu viņa uzsāka ar šādiem vārdiem:„Izvaltas skola, šī  vecā, staltā ēka, kā lepna pils jau gandrīz 2 gadsimtus ir gaismas, zinību nesējā Izvaltā un  tās apkārtnē. Pēc diviem gadiem atzīmēsim skaistu jubileju. Šogad ēkas lielākā daļa atjaunota, siltināta, nomainīti logi. Jebkurā diennakts laikā tā izskatās varena: no rītiem, kad nakts tumsa izplēn, tā iznirst kā kuģis Izvaltas centrā, pusdienlaikā saules apspīdētajos logos rotājas saules zaķīši, vakaros, noslēpumiem, nostāstiem un mītiem apvītos gaiteņus apņem tumsas plīvurs. Krāšņa tā ir arī visos gadalaikos: rudeņos klusumu   pārtrauc bērnu balsis, laiku un kārtību sāk noteikt skolas zvans, pavasaros vecajā kļavās un ošos putnu čivināšana sasaucas ar bērnu balstiņām, koki plaukst, gaidot vasaru, bērni skaita dienas  līdz brīvlaikam. Tā gadu no gada, ritms nemainās, bet nekas nestāv uz vietas, attīstās un pilnveidojas, nāk jauni skolēni, mainās vērtības., dzīves uztvere.”

 Savas uzrunas nobeigumā skolas direktore izteica šādas atziņas: „Izvaltas skolu absolvējuši  daži tūkstoši skolēnu, bet šķiet, ka to ir vairāki tūstoši, jo nav nevienas saimniecības nozares, kurās nestrādātu izvaltieši. Katrs mēs esam ar savu dzīves uztveri, ar savu materiālo  bagāžu, bet šovakar visi esam vienādi- nekādi kritēriji mūs šeit nešķiro, vienkārši Izvaltas absolventi un tas mūs vieno.”

Pēc direktores uzrunas ar klusuma brīdi klātesošie pieminēja mūžībā aizgājušos Izvaltas vidusskolas/pamatskolas absolventus, skolotājus, darbiniekus, visus tos, kuri vairs nav kopā ar mums.

Pasākuma gaitā mazā Klinta turpināja meklēt savu dzīves mērķi, bet viņas domas bieži mainījās. Te viņa būs vijolniece, te pasaku stāstītāja, bet nu jau izdomāja, ka kļūs par dejotāju un kopīgi ar savas klases kolektīvu jautri nodejoja deju „Čību čābu.” Tā arī mūsu dzīvē, mēs vienmēr esam meklējumos, domas mainās, gadi iet. Galvenais ir atrast to uz ko, tiekties, lai dzīve būtu piepildīta.

Bet nu jau varējām sākt šķirt mūsu pasaku grāmatu. Pirmajā lapaspusē mūs sagaidīja 1955.gada absolventi, 60 gadi kopš skolas beigšanas. Šie absolventi nebija ieradušies, bet direktore Zenta Gaveika pastāstīja par viņiem: „Tie ir absolventi, kuri dzimuši Latvijas brīvvalsts laikā, viņu bērnība pagāja kara gados. Mātes šūtajās, auduma somās, ar tēvu gatavotajiem spalvaskātiem, dažs mērojot 8-10 km kājām  līdz skolai, šie bērni uzsāka mācības, alka pēc zināšanam. Skola nespēja uzņemt vienā maiņā visus 370 audzēkņus, vidusskolēni mācījās pēcpusdienā, un mājās tika  ne agrāk kā pirms pusnakts.”

Tālāk grāmatā bija 1960.gada absolventi, kuriem ir 55 gadi, kopš skolas beigšanas.  Bija ieradušās divas absolventes. Direktore par šo izlaiduma gadu stāstīja tā: „Tas ir periods, kad top jaunā skolas piebūve, remontēta vecā, paplašināta zāle. Septembris pagāja strādājot kolhozā, ( darba laiks 8.00-19.00) visi dzīvoja uz vietas kolhoznieku mājās, vakaros gatavojās , lai  svētdienās varētu uzstāties ar pašdarbību vietējiem iedzīvotājiem. 1959. g. jūnijā Izvaltā nebijis notikums; ieradās Āfrikas pamatiedzīvotājs- melnās rases pārstāvis. Televizoru nebija un negroīdus vēl neviens nebija redzējis.” Tieši šai klasei bija gods sagaidīt  šo viesi. Absolventes atceras šo gadījumu, par to arī pastāstīja nedaudz sīkāk.

1965.g.,50.gadi. Absolventi nebija ieradušies. Tas bija entuziasma laiks. Tikko PSKP pieņemtā septiņgade – visi gaidījām, ka pēc 20 gadiem dzīvos komunismā. Tāpēc arī pasākumos skanēja dziesmas: „I na Marse budet jabloņi cvesti., Na bezimjannoi visote”. Šī klase bija skolas dvēsele, aktīvi sportisti, pašiem savs ansamblis: akordeons B. Ostrovskis, bungas I. Celitāns, vokāliste- A. Sauša.

1970.g. 45.gadi. Absolventi nebija ieradušies. Skolā, komjauniešu grupās raksturīgas ļeņiniskās ieskaites, kurām nopietni bija jāgatavojas, jo tās novērtēja rajona komjaunatnes instruktori un kolhoza partijas sektetārs. Skolas zālē skatuves malas rotāja uzraksti- „Kad runājam partija-domājam Ļeņins”, kad runājam Ļeņins- domājam partija”.

Skolas direktore Zenta Gaveika savā stāstījumā par katru jubilejas izlaiduma gadu atcerējās gan skolas vēsturi, gan vidusskolas gadus, gan salīdzināja skolu tajā laikā un mūsdienās. Vecāko jubilejas gadu absolventiem viņas vārdi uzjundīja atmiņas, jaunākajiem lika aizdomāties par skolas vēsturi, par aizgājušiem, nezināmajiem laikiem.

Protams, ka skolas laiks tajos tālajos gados un tagad ir ļoti atšķirīgs. Kaut arī līdzīgs, bet tomēr savādāks. Skolēnu priekšnesumā „Starpbrīži” mēs varējām redzēt kā tika pavadīti skolas starpbrīži pagājušā gadsimta beigās ( pa divi staigā ar grāmatām rokās), kā pārmaiņu laikā (skolēni skrien, dauzās) un mūsdienās (visiem ir mobilie telefoni – spēles, internets telefonā).

1975.g. 40 gadi bija ieradies tikai viens absolvents, kopā mācījies līdz 9.klasei. Viņš pastāstīja, gan par savu skolas laiku, gan par audzinātāju. Atcerējās savus klasesbiedrus izlaiduma bildē, to pētīja un stāstīja par gadiem, ko bija pavadījis Izvaltas skolā. Viņš tika aicināts nobildēties atmiņai. Katra jubilejas gada absolventu klase tika pie iespējas nobildēties, tika izmantots liels rāmis un rokās absolventiem bija cipari ar savu jubilejas gadu. Šajā pasākumā tika padomāts par to, lai visiem par atmiņu pēc pasākuma paliek kopbildes!

Uzstājās meiteņu ansamblis ar  dziesmu „Latgaleite”. Ar katru uzstāšanās reizi meitenes palika arvien krāšņākas, viņām bija īpaši padomāts par tērpiem.

Vakara vadītājas prātoja, ko bērni darīja tad, kad nebija datoru un interneta. Konstatēja, ka agrāk datoru nebija, bet bija loģika un ass prāts. Loģikas testu vadīja Reinis. Bet izrādās, ka ass prāts un loģika piemīt mūsu absolventiem, jo viņi diezgan naski steidza atbildēt uz āķīgajiem jautājumiem.

1980.gada izlaidums, 35 gadi. Bija ieradušies seši absolventi, kuri nu steidza stāstīt par saviem darbiem un blēņām skolas laikā, par savu dzīvi pēc skolas absolvēšanas. Protams, ka pateicības vārdi tika teikti audzinātājām, skolotājām un skolai.

Dzīve pēc skolas mūs aiznes katru uz savu pusi, tas ir tik neparedzami, kur katrs no mums nonāca vai nonāksim rīt. „Proforientācija agrāk...ēnu dienas un karjeras izaugsme tagad.” Pasākuma gaitā tika dāvāta mums iespēja ieskatīties, cik dažādi mēs esam, kādas profesijas mēs pārstāvam. Katrs bērns bija sagatavojies un rādīja savu profesiju! Tik tiešām, cik daudz izdomas un atraktivitātes! Malači atraktīvie skolēni un skolotāji, kuri sagatavoja bērnus.

Uz ekrāna 1985.gada izlaidums, 30 jubilejas gadi. Septiņi absolventi bija ieradušies, lai pastāstītu par saviem skolas gadiem, sveiktu skolu un ar labiem vārdiem atcerētos savus mīļos skolotājus. Pēc kopīgās absolventu jubilejas klases fotografēšanās visi tika aicināti uz kopīgu sadziedāšanos. Visu balsis salija vienā dziesmā, vienā ritmā.

1990.gada pamatskolas un vidusskolas izlaiduma klases, 25 jubilejas gadi. No pamatskolas izlaiduma klases bija ieradušās divas absolventes, kuras nu steidzās sveikt mīļi visus skolotājus, katrai dāvājot ziedus un laba vēlējumus. Atcerējušās kā skolā klases meitenes darījušas blēņas, bet puiši smējuši, ka meitenes tiek sauktas uz „līniju”, bet puiši nē. No vidusskolas izlaiduma klases arī bija ieradušās divas meitenes. Bildē ir redzams, ka meitenes izlaidumā ir nevis baltās kleitās kā toreiz pierasts, bet gan tautas tērpos, kas tajos 90-tajos gados simbolizēja īstu patriotismu un mīlestību pret savu dzimteni. Protams, vēlāk uz balli viņas ieradušās skaistos vakartērpos.

Turpinājumā pasākuma vadītājas aicināja absolventus uzspēlēt „Vārdu spēli.” Katram galdiņam tika izdalīts spēles komplekts, uz ekrāna bija spēles paraugs, nu spēle varēja sākties – kurš pirmais saliks vairāk vārdu. Dalībnieki pārsvarā skatījās pēc parauga un visiem gribējās salikt vārdus  - „Izvaltas skolas labākā”. Bet uzvarētājs bija attapīgākie un ātrākie absolventi, kuri  saņēma saldu balvu.

Paula deklamēja dzejoli „Vecākiem”. Protams, ka vecākiem mēs varam pateikties, ka esam mācījušies tieši šajā skolā – vislabākajā skolā!

Pēc 8.klases meiteņu ansambļa jautrās dziesmas „Krāsaini sapņi”, daudzi atcerējās savus jaunības gadus un tā laika dejas. Skolēni ļāva mums iejusties dažādu deju un mūzikas izpildījumā laiku lokos. Uzstājās 7.klases kolektīvs ar popielas etīdi.

2000.gada izlaidums, 15 jubilejas gadi. Visiem bija liels un patīkams pārsteigums, kad šie absolventi skolai uzdāvināja novusa galdu. Sportisko puišu klase, kuru ceļš aizvijās lielajā sportā, vēlējās, lai arī Izvaltas pamatskolā nezūd nenogurdināms ir sporta gars. Šie absolventi arī aktīvi bija piedalījušies skolas laikā popielas konkursos. Mūsu skolā arī nesen notika gan popiela, gan talantu šovs. Kā talantu šova dalībnieku pārstāves pasākuma gaitā uzstājās Žanete Nikolaičenko un Sanija Bogdāne, ar debiju – dziesmu „Eņģelis”, kurai pašas ir sacerējušas gan vārdus, gan mūziku.

2005.gada izlaidums, 10 gadi. Ieradušies bija pieci absolventi. Protams, ka daudziem kuri nebija ieradušies ir mērojams tāls ceļš līdz savai mīļajai skolai. Bet mūsdienās pastāv internets ar kura palīdzību arī no Anglijas bija atceļojuši mīļi vārdi un sveicieni no šī gada izlaiduma absolventes. Sekoja arī skaisti ziedi audzinātājām un dāvanas mīļajai skolai.

Šī izlaiduma klase noteikti atceras, ka viņu laikos skolā Popielas bija daudz populārākas, bet tomēr Izvaltas pamatskolā tās arī ir dzīvas. Ko steidzās arī parādīt 4.kl. popielas uzvarētāji ar dziesmu „Belije rozi”.

2010.gada izlaiduma klase, 5 gadi. Visjaunākie jubilāri. Bija ieradušies 4 absolventi. Kuriem izlaidums liekas, kā tik tikko nosvinēts, bet tomēr pieci gadi jau ir pagājuši. Protams, netika aizmirstas viņu audzinātājas, ar kurām šajā skolā saistās tikai mīļas un labas atmiņas.

Nobeigumā abas šarmantās vadītājas uzbūra pasakainu gaisotni. Pustumsā un gaismiņu ieskautas viņas vispārināja: „Un ja pasaka ir ar laimīgām beigām, tā noteikti, noteikti ir par mums!”

Visu balsis skanēja vienoti dziedot skolas himnu „Izvaltas skola”.

Protams, ka fotografēšanās turpinājās. Tika uznests lielais rāmis un visi absolventi tika aicināti uz vienotu kopbildi, kad visiem par pārsteigumu virs viņu galvām nolija balts sirsniņu lietus, visi bija patīkami pārsteigti – kopbilde izdevusies ar pārsteigumu!

Absolventu vakarā bija ne tikai kopā būšana, bet arī kopā darīšana, kopā dziedāšana, kas radīja vienu neatkārtojamu kopības sajūtu. Mēs visi nākam no šīs skolas, mēs tai sakām milzīgi lielu paldies. Ar „Skolas pasakas” pasākuma starpniecību mēs redzējām to, ka vēsture ir ļoti daudzpusīga, interesanta, neatkārtojama. Un ja to vēl parāda tik interesantos priekšnesumos un aizraujošā stāstījumā no absolventiem, tad liekas, ka esi nonācis pasakas sākumā, kad mazie prinči un princeses vēl tikai vēra skolas durvis vaļā un nezināja to, kur dzīves viņus aiznesīs.

Milzīgi lielais paldies Izvaltas pamatskolas skolēniem, kuri piedalījās un vecākiem, kuri atbalstīja absolventu pasākuma vakaru. Vēl lielāks paldies Izvaltas pamatskolas skolotājiem, kuri ar savu radošumu, spēja sagatavot tik lieliskus skolēnu priekšnesumus.

 

Absolvente Santa Klusa.