Iz Izvoltys nūvoda vēstures...

Eleonora Dundure – Jakimova

Izvoltas nūvoda vēsture legendom apveita –

Tõs ļaužu atmiņõs nanūveita.

Kõpš seņsenim laikim te latgaļu dzymtas myta.

Dzymtas ļaudis medeja, zvejõja, leidumus leida,

Ūgas, sēnes laseidami, pa mežu bīzūknim kleida.

Nu bolkom mõjūkļus taiseja,

Povorda vītai bryunūs mõlus maiseja;

Jumtus ar nīdrem klõja,

Kai nu apakšas vērsaitis mõja.

Lūpu nūvītnes nu kõrtim slēja,

Kur gūvis mõve, aitas blēja,

Mõjas suni nikni rēja,

Jo kaids svešnīks garom skrēja.

Teirumā rudzus, kvīšus, auzas, lynus sēja,

Tū vysu patērēja, todēļ ilgi dzeivot spēja.

Dzymtas sīvas vērpe, aude, apģērbus šyva,

Kū sev un vysu ļaužu prīkam dzīdoja –

Par tū nūvoda mutvõrdu daiļrade stõsta,

Kai myusdīnu folkloras ansamblis klõsta.

Varona meža kūku īskauts, Sargovas azars spūguļõja,

Tys Izvoltas apkaimes saimes barõja.

Nu azara molas žebērkļus, harpūnas raideja,

Ar tim azara zivis baideja.

Pēčõk, teiklus nu lynu dīgim pyna.

Cik azarā zivis dzeivõja, nivīns nazyna.

Myusu seņču dorba tykums

Beja jū dzeives golvonais lykums –

Tys atnõcis leidz mums

Kai senču mantojums.

Kod beja atgõjuse nakts,

Brašõki dzymtas veiri stõvēja iz vakts.

Jī īnaidnīkus syta,

Kaut daudzi kaujā kryta.

Pi vacõs kūkzõgētovas Kazimirovs izroka akmiņa cērvi ar golūdu,

Kas runoj senatnes volūtu.

Šanti mežā, L.Trūļūs apzynõtas senču kopa vītas,

Kur atrostas ir bogõteigas lītas.

Myusu seņču amatnīki tūs dīnu

Var myusdīnu mõkslinīkus põrsteigt šudiņ na vīnu.

Jaunovas, sīvītes kopā guļdeja kai karalīnes:

Saktas, gradzyni, rūkossprõdzes, kokla krelles,

Nu glīmežvõkim, kaula, bronzas spiraleitem gatavoti

Golvas vainadzeni

Cik krõšņi, smolki gatavoti viņi. (9.-14.gs.)

Jauneklim, veirim kopā lyka,

Bez īprīkš mynāto, vēļ bronzas jūstas, kaula sviļpeites;

Vālõkā dzeļzs laikmetā – cērvi, naži, škāpi,

Par kū vēstej kaujõs krytušūs kauli atrostī.

Šudiņ daudzas seņču montas

Atrodušas cytas mõjas –

Skūlas muzejā tõs krõjās,

Kai tys myusu dīnõs nõkās.

13.-14.gs. myusu senčus smogs liktiņs skõre,

Kod te īsorode svežemnīku bori:

Slavi, võci, pūļu pani – nivīns naskaiteja, cik jū beja,

Bet asnis gon daudzim leja.

Myusu tāvi kõjas ova,

Lai izpiļdeitu svešu kungu klaušas.

Senču dīveibu saroksti ir gari,

Jo prūti saskaitiet – tod tū dori.

Par šū jautõjumu nūzeimeigs ir fakts:

Bazneicas vacõs hronikõs atrosts roksts,

Kurā pyrmū reizi rokstu volūtā ir mynāts

Izvoltas võrds – Uschwald – Užwald.

Tī mynāts 1625.gods, kod jezuītu misionāri nu

Dinaburgas (Daugavpiļs) īsaroda Izvoltā.

Rudņas krostā jī ļelus akmiņus vēle

Un pyrmū kūka bazneicu uzcēle (arī Aulejā),

Lai Krystus võrdu vēsteitu

Un ļaužu dvēseles pesteitu.

Nu jezuītu tāvim īvārojamõkais beja

Jõns Lukaševičs (1699-1779),

Kurš, ījimdams prīstera omotu,

Latgalīšu mēlē põrtulkõja pyrmū svātū grõmotu (18.gs.v.)-

Evaņgeliji vysam godam.

Jys poglobõts Ivoltas bazneicas dõrzā,

Kur stõv daudzi kopakmini arvīn.

Un, kurs Lukoševiča võrdu izpēteis,

Tū seno prīstera gors pasvēties.

19.godusymta sõkumā Izvoltas nūvodam sõkõs jauna era,

Jo jezuīti Izvoltas pyrmajai skūlai durovas vēre.

Tys nūtika tai, kai raksteits jezuitu hronikā

Un globõts tautas atmiņā.

1812.godā otkon teik leli akmeņi valti:

Četras ceglineicas, 2,5metru bīzumā jaunajai klūstera ākai

Un grandiozai bazneicai myuri calti.

1817. godā nu Krõslovas te põrcēle jezuītu gimnaziju,

Kuru tejs godūs beidze 110 jaunūs prīsteru –

Tõ laika tautas gora nesēju.

Jūs vydā slovonõkais kliva Jezups Macelevičs (1805-1872),

Kas uzraksteja pyrmū laiceigū latgalīšu grõmotu (1850.g.)-

Pavujciejszona un vyssajdi spossobi.

Jys paglobõts Ludzas bazneicas dõrzā.

Betjezuitus, kai vysur Latvijā, sõpeigi skõre krīvu cara vara.

Ar cara Aleksandra I ukozu

Jim pavēlēja atstõt Izvoltu 24 stuņžu laikā (1820.g.).

Carādami atsagrīzt, jī steidzeigi paslēpe

Dõrgõs relikvijas un zaltu. Kur?

Un šudiņ, lai tu savu slavi caltu,

Tev jõatrūn jezuītu zaltu…

Jo gribi izjust tõ laika elpu,

Apmeklei vacū jezuītu telpu.

Jo pastaigõsi pusnaktī pa koridorim

Bez gaismekļa – vīns pats,

Tev pretim sūļõs skaista jaunova

Boltā apģērbā, kai fatamorgānā.

Jezuiti izmyrējuši divas pazemes ejas,

Kuram nūvadpētneiki vēļ nav atroduši izejas.

Krīvu generali šurpu brauce,

Kod jūs „aukstõ kara” godi sauce.

Jī saceja, ka šū myuri

Var cauršaut tikai ar atomdyuri.

Par jaunõkū Izvoltas vēsturi apmīrynoj zynõtkõri –

Daudz grõmotu izlosi, jo vari.

Tev jõatbrauc un jõnūzastõj Izvoltas nūvoda

Suveizdišķu kolna augstõkajā vērsyunē.

Te tu jussīs kai tõlā senotnē:

Tõli, tõli mejās pakolni, lejas,

Un põri kūku golūtnem redzim –

Aglyunas bazilikas tūrni slīnās.

Vysapkõrt vairõku jyudžu garumā

Nivīna lauku ļaužu oruma.

Vacõki ļauds klusi

Aizgõjuši iz kopu pusi.

Bet jaunī brauc prūm nu seņču mõjas,

Jo piļsātā tim lobõk klõjās.

Gan kolhozi, gan sovu tautīšu vara

Sõpeigi lauku dzeivi skõre.

Mysu pogostā

Tikai Izvoltā vēļ

Zaļõ jauneiba kvāloj.

Te jezuītu celtnei myužeigi stõvēt

Un jūs dorba un gora kultūru slavēt!

2008.goda junī

[1] Raksteits Atskaņu hronikas veidā